Zeltiņu pagasts izveidots 1866. gadā Zeltiņu (Seltinghof) muižas teritorijā. Zeltiņi ir sena Livonijas laika muiža, kas 16.gs. beigās piederēja poļu muižniekam Moderovskim, vēlāk francūzim Vilhelmam Barberiusam. 1638. gadā īpašnieks ir pulkvedis Kaspars Oto Šperlings. Jau pastāv dažas no Zeltiņu senākajām mājām (Medņi, Kundrāti). 18.gadsimta beigās muižā darbojas krogs un dzirnavas.
1868. gadā uzbūvēta Zeltiņu pagastmāja (tagadējie dzīvokļi tautas nama ēkā). Nav pieticis vietas sapulcēm, tāpēc pāris gadus vēlāk uzbūvēja nelielu zāli (tagadējais tautas nams). Šajā ēkā pagastmāja darbojās līdz 1940. gada beigām.
1945. g. pagastā izveidoja Zeltiņu un Melnupes ciemu. Zeltiņu ciema kantoris bija agrākajā kroga ēkā, bet Melnupes ciema kantoris - "Ozolos". Pagastu 1949. g. likvidēja. 1954. g. Zeltiņu ciemam pievienoja Melnupes ciemu.
1949. gadā noorganizēti 5 kolhozi "Darbs", "Centība", "Varavīksne", "Uz priekšu" un "Pamats". 1961. gadā tie apvienojās, un izveidojās viens kolhozs "Zeltiņi". Kopējo saimniecību līdz 1967. gadam vadīja Aleksandrs Ivanovs.
1990. g. Zeltiņu ciemam atjaunots pagasta nosaukums.
1967. g. Zeltiņos ir mehāniskā darbnīca, kolhoza linu apstrādes punkts un Lauktehnikas kūdras amonizācijas punkts, krejotava, ūdensdzirnavas ar vilnas vērptuvi, šūšanas darbnīca, veikals, ēdnīca, klubs, bibliotēka, ambulance, aptieka, sakaru nodaļa un Zeltiņu astoņgadīgā skola.
No 1967. līdz 1974. gadam kolhozu vada Uldis Binde. Šajā laikā kolhozs ir viens no labākajiem piena izslaukuma ziņā, bet graudaugu ražas ir zemas. Pamazām uzlabojas darba un dzīves apstākļi, jo kolhozs iegādājas 20 traktorus, 11 dažādas automašīnas, 6 kombainus u.c. tehniku, uzceļ jaunus ražōšanas objektus - fermas, graudu kaltes - klēti, mehāniskās darbnīcas. Lielāki kļūst ienākumi par darbu kopējā saimniecībā, kā rezultātā uzlabojas arī kolhoznieku sadzīves apstākļi - viņi var iegādāties jaunas modernas mēbeles, radioaparātus, televizorus, veļas mazgājamās mašīnas, motociklus un personiskās automašīnas.
No 1974. līdz 1992. gadam kolhozu "Zeltiņi" priekšsēdētājs ir Andris Ozols. Turpinās dažādu objektu celtniecība - uzbūvētas divas daudzdzīvokļu mājas, 5 Līvānu veida mājas, 2 modernas individuālās mājas jaunajiem speciālistiem, teļu ferma, paplašināta cūku ferma, uzbūvēts jauns mehānisko darbnīcu komplekss ar administratīvo korpusu un garāžas.
1999. gadā bijušajā armijas objektā uzsāk darbu kokogļu ražotne KRK "Vidzeme".
1999. gadā darbību uzsāk kokapstrādes uzņēmums "Lainre" un kokapstrādes uzņēmums "Dugans".
2000. gadā Alsviķu, Ilzenes, Zeltiņu pašvaldības nodibina sabiedrisko organizāciju "AIZ Melnupe".
2001. gadā likvidējas ambulance un nodibinās Lidijas Jukses ģimenes ārsta prakse.
2002. gada 10. novembrī zeltinieši prezentē savu pagastu Alūksnes novada dienās Latviešu biedrības namā Rīgā.
2003. gadā tiek izstrādāts un apstiprināts Zeltiņu pagasta teritorijas plānojums, izdots pirmais Zeltiņu pagasta buklets.
2003. gadā tiek izgatavots Zeltiņu karogs.
2003. gads - 4 sestdienas zeltiniešu skati sagaida un pavada Latvijas Televīzijas automašīnu. Visa Latvija televīzijas ziņu raidījumā "Panorāmā" dzird mūsu viedokļus "par" vai "pret" iestāšanos Eiropas Savienībā.
2004. gada oktobrī sāk darboties Latvijas Mobilā Telefona bāzes stacija.
2004. gada 17. novembrī Triju Zvaigžņu ordeņa II pakāpes (sudraba) goda zīmi saņem ilggadējā Zeltiņu skolas pensionētā skolotāja Ruta Zvaigzne.
2006. gadā Zeltiņu pasta nodaļa uzsāk darbu jaunās pašvaldības nomātās telpās daudzdzīvokļu mājā "Tērces".
2007. gadā izveido un atver Zeltiņu pagasta muzeju.
2009. gadā Zeltiņu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alūksnes novadā.
2014. gada 8.augustā norisinājās pirmais Jokdaru festivāls veltīts aktierim Edgaram Liepiņam.
1868. gadā uzbūvēta Zeltiņu pagastmāja (tagadējie dzīvokļi tautas nama ēkā). Nav pieticis vietas sapulcēm, tāpēc pāris gadus vēlāk uzbūvēja nelielu zāli (tagadējais tautas nams). Šajā ēkā pagastmāja darbojās līdz 1940. gada beigām.
1945. g. pagastā izveidoja Zeltiņu un Melnupes ciemu. Zeltiņu ciema kantoris bija agrākajā kroga ēkā, bet Melnupes ciema kantoris - "Ozolos". Pagastu 1949. g. likvidēja. 1954. g. Zeltiņu ciemam pievienoja Melnupes ciemu.
1949. gadā noorganizēti 5 kolhozi "Darbs", "Centība", "Varavīksne", "Uz priekšu" un "Pamats". 1961. gadā tie apvienojās, un izveidojās viens kolhozs "Zeltiņi". Kopējo saimniecību līdz 1967. gadam vadīja Aleksandrs Ivanovs.
1990. g. Zeltiņu ciemam atjaunots pagasta nosaukums.
1967. g. Zeltiņos ir mehāniskā darbnīca, kolhoza linu apstrādes punkts un Lauktehnikas kūdras amonizācijas punkts, krejotava, ūdensdzirnavas ar vilnas vērptuvi, šūšanas darbnīca, veikals, ēdnīca, klubs, bibliotēka, ambulance, aptieka, sakaru nodaļa un Zeltiņu astoņgadīgā skola.
No 1967. līdz 1974. gadam kolhozu vada Uldis Binde. Šajā laikā kolhozs ir viens no labākajiem piena izslaukuma ziņā, bet graudaugu ražas ir zemas. Pamazām uzlabojas darba un dzīves apstākļi, jo kolhozs iegādājas 20 traktorus, 11 dažādas automašīnas, 6 kombainus u.c. tehniku, uzceļ jaunus ražōšanas objektus - fermas, graudu kaltes - klēti, mehāniskās darbnīcas. Lielāki kļūst ienākumi par darbu kopējā saimniecībā, kā rezultātā uzlabojas arī kolhoznieku sadzīves apstākļi - viņi var iegādāties jaunas modernas mēbeles, radioaparātus, televizorus, veļas mazgājamās mašīnas, motociklus un personiskās automašīnas.
- Šajā periodā izdemolē Zeltiņu baznīcu, nogāž zvanu torni, ierīko minerālmēslu noliktavu.
- Uzceļ mehāniskās darbnīcas ar modernu aprīkojumu.
- Zeltiņos darbojas ārsta Rūdolfa Liepiņa vadībā.
No 1974. līdz 1992. gadam kolhozu "Zeltiņi" priekšsēdētājs ir Andris Ozols. Turpinās dažādu objektu celtniecība - uzbūvētas divas daudzdzīvokļu mājas, 5 Līvānu veida mājas, 2 modernas individuālās mājas jaunajiem speciālistiem, teļu ferma, paplašināta cūku ferma, uzbūvēts jauns mehānisko darbnīcu komplekss ar administratīvo korpusu un garāžas.
- Šis periods iezīmīgs arī ar skolas 300. jubilejas svinībām, Dambja tilta būvniecību.
- Kolhozs "Zeltiņi" viens no pēdējiem 1992. gada 5. martā pārveidojas par paju sabiedrbību "Zeltiņi". Par sabiedrības valdes priekšsēdētāju ievēl Gunu Tuču. Tiek aprēķinātas kolhoznieku mantiskās un darba pajas. Kolhoza mantas privatizācija tiek sadalīta kategorijās. Šis ir tā saucamais "privatizācijas laiks". Sabiedrība darbību beidz 1993. gada 1.oktobrī.
- 1993. gada 27. jūlijā darbību uzsāk pagasta kooperatīvā sabiedrība "Ozols" (valdes priekšsēdētājs Viesturs Lācis).
- No 1987. līdz 1996. gadam Zeltiņos pastāv 6 tirdzniecības vietas: V. Žukures veikals "Liepiņas", SIA "Vija" veikals, veikals - kafejnīca, IU "Ķerubs" veikals, patērētāju biedrības veikals "Zeltiņi", veikala "Rota" filiāle.
- Padomju armija atstāj militāro objektu - kodolraķešu bāzi Zeltiņos.
- Iedzīvotāji īpašumā iegūst zemi un izveido pirmās zemnieku saimniecības.
- Zeltiņu draudze atsāk darbību, sākas atjaunošanas darbi Pētera Bebra vadībā.
- Darbību uzsāk zemnieku saimniecības "Joškas" gateris.
- Izstrādā Zeltiņu pagasta sociāli ekonomiskās attīstības plānu.
1999. gadā bijušajā armijas objektā uzsāk darbu kokogļu ražotne KRK "Vidzeme".
1999. gadā darbību uzsāk kokapstrādes uzņēmums "Lainre" un kokapstrādes uzņēmums "Dugans".
2000. gadā Alsviķu, Ilzenes, Zeltiņu pašvaldības nodibina sabiedrisko organizāciju "AIZ Melnupe".
2001. gadā likvidējas ambulance un nodibinās Lidijas Jukses ģimenes ārsta prakse.
2002. gada 10. novembrī zeltinieši prezentē savu pagastu Alūksnes novada dienās Latviešu biedrības namā Rīgā.
2003. gadā tiek izstrādāts un apstiprināts Zeltiņu pagasta teritorijas plānojums, izdots pirmais Zeltiņu pagasta buklets.
2003. gadā tiek izgatavots Zeltiņu karogs.
2003. gads - 4 sestdienas zeltiniešu skati sagaida un pavada Latvijas Televīzijas automašīnu. Visa Latvija televīzijas ziņu raidījumā "Panorāmā" dzird mūsu viedokļus "par" vai "pret" iestāšanos Eiropas Savienībā.
2004. gada oktobrī sāk darboties Latvijas Mobilā Telefona bāzes stacija.
2004. gada 17. novembrī Triju Zvaigžņu ordeņa II pakāpes (sudraba) goda zīmi saņem ilggadējā Zeltiņu skolas pensionētā skolotāja Ruta Zvaigzne.
2006. gadā Zeltiņu pasta nodaļa uzsāk darbu jaunās pašvaldības nomātās telpās daudzdzīvokļu mājā "Tērces".
2007. gadā izveido un atver Zeltiņu pagasta muzeju.
2009. gadā Zeltiņu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alūksnes novadā.
2014. gada 8.augustā norisinājās pirmais Jokdaru festivāls veltīts aktierim Edgaram Liepiņam.
Valsts statistiskās pārvaldes “Pagastu apraksti” 1937. gada izdevums. Izraksts par Zeltiņiem:
Zeltiņu pagasts.
(Agrāk: vāciski Seltinghof, krieviski Zeltinskaja.)
Pasta adrese: c.Zeltiņiem, tlr.Zeltiņi 9.
Zeltiņu pagasts.
(Agrāk: vāciski Seltinghof, krieviski Zeltinskaja.)
Pasta adrese: c.Zeltiņiem, tlr.Zeltiņi 9.
I. Vispārīgs apskats.
Attālumi. Tuvākā dzelzceļa stacija Vaidava – 18 km; tvk. Autobusu piestātn. Līzespasts – 25 km; Rīga, lietojot dzelzceļu – 248 km, pa zemesceļu – 195 km; apriņķa pilsēta Valka, pa dzc. – 80 km, pa zc. – 96 km; tvk. Pilsēta Alūksne, pa zc. – 22 km.
Robeža un platība. Pagasts robežo: z. – ar Alsviķa pg., d. – Beļavas pg., r. – Kalncempju pg., v. – Dūres un Ilzenes pg.; saimniecības zemes kopplatība 41,34 kv. Km (1,39% no visas saimn. Zemes kopplatības apriņķī).
Iedzīvotāji (1935.g.) Kopskaits 986, vīr. 439 (44,52%), siev. 547 (55,48%).
Tautība: latvieši 982 (99,80%), krievi 2 (0,20%), vācieši (nav), poļi (nav), žīdi (nav), pārēj. tautīb. un nezināmie 2 (0,20%).
Ticība: ev.-luterāņi 976 (98,99%), katoļi 3 (0,30%), pareizticīgie 7 (0,71%), vecticīgie (nav), pārējie un nezināmie (nav).
II. Saimnieciskā dzīve.
Lauksaimniecība. Saimniecību skaits (1935.g.): 199 (1,41% no visu saim. skaita apriņķī).
Zemes kultūrveidi (1935.g.) ha: aramzeme 1706,38 ha (41,28%), pļavas 850,05 ha (20,57%), ganības 729,41 ha (17,65%), meži 399,78 ha (9,67%), purvi 257,46 ha (6,23%), pārejā zeme un ūdeņi 190,43 ha (4,60%), zemes kopplatība 4133,51 ha (100,00%).
Aramzemes izmantošana — sējumi (1937. g.): rudzi 169,53 ha (9,84% no sējumu kopplatības), z. kvieši 58,50 ha (3,40%), v. kvieši 28,30 ha (1,64%), mieži 153,35 ha (8,91%), auzas 399,77 ha (23,23%), mistrs 28,53 ha (1,66%), pākšaugi 15,88 ha (0,92%), kartupeļi 85,69 ha (4,98%), lini 10,96 ha (0,64%), āboliņš un citi tīruma zālāji 456,43 ha (26,52%), pārējie sējumi 56,15 ha (3,26%).
Mājlopi (1937. g.): zirgi 303 (1,47% no visu zirgu kopskaita apriņķī), govslopi 1056 (1,43%), cūkas 571 (1,36%), aitas 1419 (1,63%).
Finances. Budžets (1936./37. s. g.): Ls 13.540, ; ieņēmumos: nodokļi Ls 11.987,— (88,53%), ārkārtējie ieņēmumi (nav), pārējie ieņēmumi Ls 1553,— (11,47%); izdevumi: administrātīvie Ls 6254,— (46,19%), sociālā apgāde Ls 1912,— (14,12%), veselības aizsardzība Ls 1861,—(13,74%), izglītība Ls 1401,— (10,35%), pārējie Ls 2112— (15,60%).
Tirdzniecība un rūpniecība. 2 dzirnavas, 1 zāģētava, 1 pienotava, 1 krāsotava un 4 pārtikas preču trg.
Tirgi: gada — Zeltiņos, 7. aug. un 23. nov.
III. Valsts, pašvaldību un sabiedriskās iestādes, to amata personas un brīvo profesiju darbinieki.
Administrātīvās un tiesu iestādes. Pg. ietilpst Valkas apr. plc III iec.; Valkas apr. miertiesas III iec; Valkas apr. izm. tiesn. II iec; Valkas apr. tiesu izpild. I iec.
Pg. vecākais Arvīds Vičs, dzv. Kalna dzirnavās, 2 km no pg. n., tlr. Zeltiņi 40; darbvedis Alfrēds Laksbergs, tlr. Zeltiņi 9; vc. plc. kārtībnieks Oto Kappa, dzv. Berkoldtos, 1 km no pg. n., tlr. Zeltiņi 6.
Izglītība. Skolas: Zeltiņu pg. 6-kl. pamatskola, 0,05 km no pg. n., tlr. Zeltiņi 37, prz. Dāvis Eglīte.
Bibliotēkas: pg. pašvaldības bibl.
Veselības kopšana un lopārstniecība. Ārsti: rajona ārsts Rūdolfs Liepiņš, dzv. 1 km no pg. n., tlr. Zeltiņi 17.
Vecmāte: Zenta Tipāns-Berkolds, dzv. Norās, 1,5 km no pg. n., tlr. Zeltiņi 18.
Lopārstniecība: Alūksnes rajons.
Satiksme. Pasta - tēlegrafa - tēlefona iestādes: Zeltiņi — P. t. k. N., 0,6 km no pg. n.
Pārejas iestādes. Rajona agronoms (sk. Jaunrozes pg.).
Reliģiskās iestādes (draudzes, baznīcas, lūgšanas nami): Ev.-lut. baznīca Zeltiņos, 0,5 km no pg n., mācītājs Jūlijs Egle, dzv. Pumpuros, tlr. Zeltiņi 24.
IV. Dažādas ziņas.
Vēsturiskās ziņas. Pilskalns, 8 km z. Beļavas pilskalnam, pie Medņu ciema. Veca baznīcas vieta, t. s. Baznīcas kalniņš, bij. Zeltiņu muižas zemes gab. Nr. 57 F.
Upes. Melnupe.
Ezeri. Ķiploku — 26 ha, Sudalu — 33,5 ha, Pātražu — 33 ha, Vilku — 4 ha.
Kalni. Vilku, Skolas, Krustu.
Dabas jaukumi. Zeltiņu parks un Melnupes krasti.
Tūristu aģents Pauls Gērmanis, dzv. Grēvelēs.
Tūristu apmešanās vieta Grēvelēs, 25 km no Gulbenes dzc. stc. 17 km no Alsviķu dzc stc, prz. P. Gērmanis.
Attālumi. Tuvākā dzelzceļa stacija Vaidava – 18 km; tvk. Autobusu piestātn. Līzespasts – 25 km; Rīga, lietojot dzelzceļu – 248 km, pa zemesceļu – 195 km; apriņķa pilsēta Valka, pa dzc. – 80 km, pa zc. – 96 km; tvk. Pilsēta Alūksne, pa zc. – 22 km.
Robeža un platība. Pagasts robežo: z. – ar Alsviķa pg., d. – Beļavas pg., r. – Kalncempju pg., v. – Dūres un Ilzenes pg.; saimniecības zemes kopplatība 41,34 kv. Km (1,39% no visas saimn. Zemes kopplatības apriņķī).
Iedzīvotāji (1935.g.) Kopskaits 986, vīr. 439 (44,52%), siev. 547 (55,48%).
Tautība: latvieši 982 (99,80%), krievi 2 (0,20%), vācieši (nav), poļi (nav), žīdi (nav), pārēj. tautīb. un nezināmie 2 (0,20%).
Ticība: ev.-luterāņi 976 (98,99%), katoļi 3 (0,30%), pareizticīgie 7 (0,71%), vecticīgie (nav), pārējie un nezināmie (nav).
II. Saimnieciskā dzīve.
Lauksaimniecība. Saimniecību skaits (1935.g.): 199 (1,41% no visu saim. skaita apriņķī).
Zemes kultūrveidi (1935.g.) ha: aramzeme 1706,38 ha (41,28%), pļavas 850,05 ha (20,57%), ganības 729,41 ha (17,65%), meži 399,78 ha (9,67%), purvi 257,46 ha (6,23%), pārejā zeme un ūdeņi 190,43 ha (4,60%), zemes kopplatība 4133,51 ha (100,00%).
Aramzemes izmantošana — sējumi (1937. g.): rudzi 169,53 ha (9,84% no sējumu kopplatības), z. kvieši 58,50 ha (3,40%), v. kvieši 28,30 ha (1,64%), mieži 153,35 ha (8,91%), auzas 399,77 ha (23,23%), mistrs 28,53 ha (1,66%), pākšaugi 15,88 ha (0,92%), kartupeļi 85,69 ha (4,98%), lini 10,96 ha (0,64%), āboliņš un citi tīruma zālāji 456,43 ha (26,52%), pārējie sējumi 56,15 ha (3,26%).
Mājlopi (1937. g.): zirgi 303 (1,47% no visu zirgu kopskaita apriņķī), govslopi 1056 (1,43%), cūkas 571 (1,36%), aitas 1419 (1,63%).
Finances. Budžets (1936./37. s. g.): Ls 13.540, ; ieņēmumos: nodokļi Ls 11.987,— (88,53%), ārkārtējie ieņēmumi (nav), pārējie ieņēmumi Ls 1553,— (11,47%); izdevumi: administrātīvie Ls 6254,— (46,19%), sociālā apgāde Ls 1912,— (14,12%), veselības aizsardzība Ls 1861,—(13,74%), izglītība Ls 1401,— (10,35%), pārējie Ls 2112— (15,60%).
Tirdzniecība un rūpniecība. 2 dzirnavas, 1 zāģētava, 1 pienotava, 1 krāsotava un 4 pārtikas preču trg.
Tirgi: gada — Zeltiņos, 7. aug. un 23. nov.
III. Valsts, pašvaldību un sabiedriskās iestādes, to amata personas un brīvo profesiju darbinieki.
Administrātīvās un tiesu iestādes. Pg. ietilpst Valkas apr. plc III iec.; Valkas apr. miertiesas III iec; Valkas apr. izm. tiesn. II iec; Valkas apr. tiesu izpild. I iec.
Pg. vecākais Arvīds Vičs, dzv. Kalna dzirnavās, 2 km no pg. n., tlr. Zeltiņi 40; darbvedis Alfrēds Laksbergs, tlr. Zeltiņi 9; vc. plc. kārtībnieks Oto Kappa, dzv. Berkoldtos, 1 km no pg. n., tlr. Zeltiņi 6.
Izglītība. Skolas: Zeltiņu pg. 6-kl. pamatskola, 0,05 km no pg. n., tlr. Zeltiņi 37, prz. Dāvis Eglīte.
Bibliotēkas: pg. pašvaldības bibl.
Veselības kopšana un lopārstniecība. Ārsti: rajona ārsts Rūdolfs Liepiņš, dzv. 1 km no pg. n., tlr. Zeltiņi 17.
Vecmāte: Zenta Tipāns-Berkolds, dzv. Norās, 1,5 km no pg. n., tlr. Zeltiņi 18.
Lopārstniecība: Alūksnes rajons.
Satiksme. Pasta - tēlegrafa - tēlefona iestādes: Zeltiņi — P. t. k. N., 0,6 km no pg. n.
Pārejas iestādes. Rajona agronoms (sk. Jaunrozes pg.).
Reliģiskās iestādes (draudzes, baznīcas, lūgšanas nami): Ev.-lut. baznīca Zeltiņos, 0,5 km no pg n., mācītājs Jūlijs Egle, dzv. Pumpuros, tlr. Zeltiņi 24.
IV. Dažādas ziņas.
Vēsturiskās ziņas. Pilskalns, 8 km z. Beļavas pilskalnam, pie Medņu ciema. Veca baznīcas vieta, t. s. Baznīcas kalniņš, bij. Zeltiņu muižas zemes gab. Nr. 57 F.
Upes. Melnupe.
Ezeri. Ķiploku — 26 ha, Sudalu — 33,5 ha, Pātražu — 33 ha, Vilku — 4 ha.
Kalni. Vilku, Skolas, Krustu.
Dabas jaukumi. Zeltiņu parks un Melnupes krasti.
Tūristu aģents Pauls Gērmanis, dzv. Grēvelēs.
Tūristu apmešanās vieta Grēvelēs, 25 km no Gulbenes dzc. stc. 17 km no Alsviķu dzc stc, prz. P. Gērmanis.
